Par Latvijas vēstures kongresu 2023
Lai turpinātu publisku diskusiju par Latvijas vēstures zinātnes, izglītības un atmiņu institūciju stāvokli un attīstības perspektīvām, Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Nacionālo arhīvu organizē Latvijas vēstures kongresu 2023.
Kongress notiks 2023. gada 15. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Kongresa mērķis ir pulcēt vienuviet vēstures nozares profesionāļus un politikas veidotājus, lai diskutētu par aktuālo situāciju vēstures akadēmiskajā pētniecībā, vēstures izglītībā, publiskajā vēsturē un atmiņas institūcijās.
Kongresa laikā tiks pieņemta rezolūcija par nepieciešamajiem soļiem, kas jāveic, lai nodrošinātu kvalitatīvu starptautiska līmeņa vēstures zinātnes attīstību Latvijā. Rezolūcijas projekts izstrādāts, konsultējoties ar nozares profesionāļiem.
KONTEKSTS
Šodienas ģeopolitiskā situācija un informatīvā telpa spilgti izgaismo vēstures nozares svarīgo lomu demokrātijas un nacionālās kultūras un vērtību saglabāšanā, sabiedrības izglītošanā. Īpaši jāizceļ vēstures loma valsts drošības kontekstā. To skaudri apliecinājusi Krievijas Federācijas ilggadēji īstenotā impēriskā politika, kas cieši saistīta ar izkropļotu vēstures interpretāciju, nekritisku agresijas un kara attaisnojumu. Zināšanu un izglītības trūkums vēstures jautājumos kļūst par auglīgu augsni ideoloģiskām manipulācijām un sabiedrības šķelšanai arī Latvijā.
2023. gada 5. aprīlī Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība nāca klajā ar atklāto vēstuli “Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē”, kuru parakstīja 118 personas – profesionāli vēsturnieki (tai skaitā 47 zinātņu doktori) un citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki.
Vēstulē ir sniegts kritiskās situācijas novērtējums, kādā ilgstoši atrodas vēstures zinātne Latvijā, un viens no tās galvenajiem cēloņiem ir pašreizējās zinātnes finansēšanas sistēmas nespēja nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti.
2023. gada 14. jūlijā Ministru kabinets izdeva rīkojumu īstenot valsts pētījumu programmu “20.–21.gadsimta vēstures pētniecība un cilvēkkapitāla ataudze”, tai atvēlot 1 800 000 eiro no 2023. līdz 2026. gadam.
Vienlaikus, kā norādīts atklātajā vēstulē, papildu finansējums ir tikai viens no priekšnosacījumiem, lai Latvijā varētu pastāvēt kvalitatīva vēstures pētniecība. Ilgstošs finansējuma trūkums un sistēmiskas problēmas ir cēloņi noplicinātai akadēmiskajai videi, kuru raksturo ne tikai finanšu, bet arī profesionālu cilvēkresursu, kā arī skaidras politikas un redzējuma neesamība, ko nav iespējams atrisināt vienas pētniecības programmas ietvaros dažu gadu laikā.