Padomju Latvija 1918 – 1919
Jānis Šiliņš

Vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmata “Padomju Latvija 1918 – 1919” ir mēģinājums aizpildīt pamatīgu robu Latvijas vēsturē un izstāstīt vienu no sarežģītākajiem un smagākajiem Latvijas vēstures stāstiem, kas līdz šim ir bijusi visai maz zināma mūsu zemes pagātnes lappuse.

“20. gadsimta sākums bija laiks, kad komunisma rēgs pārstāja klaiņot pa Eiropas intelektuāļu un fabriku strādnieku prātiem un pirmo reizi ieguva varu. Viena no vietām, kur tas notika, līdzās Krievijai, Ukrainai, Igaunijai, Lietuvai, Ungārijai, Bavārijai un citām zemēm bija Latvija. Šeit 1919. gadā sešus mēnešus pastāvēja komunistisks režīms, kuru vadīja latviešu lielinieki un kurš balstījās uz latviešu „sarkano” strēlnieku durkļiem,” grāmatas ievadā raksta J. Šiliņš.

Tas bija laiks, kad komunistu ideāli aizrāva daudzus, tai skaitā Latvijas iedzīvotājus. Tomēr solītā miera vietā komunisti bija atnesuši nežēlīgu karu, vispārēju mobilizāciju un iracionālu teroru; maizes vietā – pārtikas  trūkumu un pat badu; taisnīgas sadales un vienlīdzības vietā – iedzīvotāju dalīšanu kategorijās; zemes vietā – agrāro reformu, kuras rezultātā neviens zemi neieguva un tie, kam tā bija, to zaudēja; vēlētu padomju vietā – vienas partijas diktatūru.

“Arī mūsdienās pa pasauli klīst dažādas rēgainas ideoloģijas un daudzi cilvēki apzināti vai neapzināti nonāk to kalpībā. Šis pētījums atgādina, kur var novest akla sekošana idejām, ja to sasniegšanas vārdā tiek upurēta cilvēciska morāle. Tās var būt pat ļoti skaistas idejas un to pamatā var būt liktas cēlas vērtības (komunisma gadījumā tās bija: taisnīgums, vienlīdzība, apspiešanas likvidēšana), bet to īstenošana nekādā gadījumā nedrīkst notikt uz cilvēku dzīvību un brīvības rēķina,” tā vēsturnieks J. Šiliņš.

Grāmata pamatā ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē aizstāvētais promocijas darbs “Padomju Latvijas militārā un politiskā attīstība (1918. gada decembris – 1919. gada jūnijs)”.