Gada vēsturnieks 2022 – “Es atsakos!”
Aptaujas un balvas “Gada vēsturnieks Latvijā” mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā. Taču šoreiz balvas saņēmēja ir izvēlējusies no tās atteikties, lai izmantotu iespēju pievērst plašākas sabiedrības uzmanību traģiskajai situācijai vēstures zinātnē Latvijā.
Vairākums aptaujas dalībnieku, kuru šogad jau divpadsmito reizi rīkoja Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, arī šoreiz atkārtoti ir izcēluši vēsturnieces INETAS LIPŠAS darbu. Gan iepriekšējā aptaujā, kad tika izvēlēts Gada vēsturnieks 2021, gan šogad – daudzi tās dalībnieki ir novērtējuši Inetas uzņēmību un drosmi runāt un rakstīt par neērtām tēmām.
Šī reize nav izņēmums.
“Metaforās runājot, ir kritis pēdējais piliens,” tā Ineta Lipša raksta savā paziņojumā, kurā pamato savu nostāju nepieņemt balvu, uzsverot, ka nominācija ir iespēja “publiski aicināt nošķirt ilūziju no īstenības – nošķirt vēstures komunikāciju no vēstures zinātnes”.INFORMĀCIJAI
Ineta Lipša savā darbā ir pievērsusies Latvijas vēsturē līdz šim maz aplūkotām sociālām realitātēm, kas atklāj daudz nezināma par sabiedrību un tās ikdienu Latvijā pirms Otrā pasaules kara un padomju okupācijas laikā.
Patlaban vēsturniece strādā zinātniskajos projektos, kas pēta sociālo politiku pret viendzimuma subkultūru padomju okupācijā (1954–1991) Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūtā un sieviešu vēsturi starpkaru Latvijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.
2022. gadā iznāca apjomīgs Inetas Lipšas darbs “Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā, 1922–1934” (ar Fridriha Eberta fonda atbalstu), kā arī Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltīts zinātnisks izdevums “Latvijas Bankas vēsture 1922–1940”.
Arī pērn aptaujā par gada vēsturnieku tika izvēlēta Ineta Lipša, savukārt 2020. gadā – vēsturnieks Andrejs Gusačenko. 2019. gadā atkārtoti par gada vēsturnieku kļuva prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr.hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.