Vidzemes stāstiFrīdrihs Bernards Blaufūss
Vācu mācītāja Frīdriha Bernarda Blaufūsa (1697 – 1756) 18. gadsimta vidū latviešu valodā sarakstītā darba “Vidzemes stāsti. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” pirmizdevums.
1753. gadā uzrakstītais teksts ir pirmais latviešu valodā tapušais vēstures apcerējums par latviešiem, kurā tie attēloti kā prasmīga un pašapzinīga tauta. Tā ir pirmā latviski sarakstītā latviešu vēsture, turklāt radīta, sekojot sava laika jaunākajiem vēstures rakstīšanas principiem. Tomēr līdz šai dienai Blaufūsa darbs nav ticis pilnībā publicēts un par šo vērtīgo latviešu valodas un vēstures pieminekli zināja tikai šaurs speciālistu loks.
Blaufūsa stāsti radīti vairāk kā 40 gadus pirms Garlība Merķeļa “Latviešiem”, kas likts pamatā “700 verdzības gadu” mītam un vienkāršotai latviešu vēstures skaidrošanas shēmai – idealizēta senvēsture, tumšais “verdzības laiks” no 13.-19. gadsimtam un atbrīvošanās laikmets, kas noslēdzās ar valsts iznīcināšanu. Šī shēma ir ļoti viegli uztverama. Diemžēl tās izmantošana izkropļojusi gan Latvijas vēstures izpratni, gan latviešu vietu tajā, atstājot aizmirstībā daudzus nozīmīgus vēsturiskus notikumus, darbus un personības, kas neiederas šādā vienkāršotā vēstures skatījumā.
Vācu tautības mācītājs Blaufūss ir viena no šādām personībām, kas ne tikai perfekti pārvaldīja latviešu valodu, bet arī savā apcerējumā “Vidzemes stāsti” neslēpa uzskatu, ka tā ir vismaz līdzvērtīga, ja ne augstvērtīgāka par paša dzimto vācu valodu.
Izdevuma redaktors Dr. hist. Jānis Šiliņš: “Blaufūsa “Stāsti” bija viens no pirmajiem soļiem latviešu vēsturiskās apziņas veidošanā. “Stāsti” bija adresēti plašai latviešu sabiedrībai un, šķiet, guva diezgan plašu izplatību. Bet vai latvieti, kurš savā valodā lasa savu vēsturi var uzskatīt par tumsībā dzīvojošu vergu?”
Grāmata sastāv no F.B. Blaufūsa manuskripta faksimila un transkripcijas, kā arī četru Latvijas Universitātes profesoru (Pēteris Vanags, Māra Grudule, Gvido Straube, Janīna Kursīte-Pakule) komentāriem.