Paziņojums medijiem par situāciju vēstures zinātnē un risinājumiem
Nerimstošas diskusijas publiskajā telpā par dažādiem pagātnes interpretācijas jautājumiem liecina, ka vēsturei ir liela nozīme sabiedriskajos procesos. Tās lomu īpaši spilgti izgaismojusi arī ģeopolitiskā situācija, – jau vairāku gadus esam liecinieki, kā autoritārs režīms Krievijā, prasmīgi manipulējot ar vēstures notikumu interpretāciju, ir radījis viendabīgu un seklu pagātnes redzējumu, auglīgu augsni sašķeltai sabiedrībai un nekritiskam agresijas, kara attaisnojumam arī ārpus tās robežām, tai skaitā Latvijā.
Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēstures vārds arvien vairāk tiek locīts arī Latvijas augstāko amatpersonu komunikācijā ar sabiedrību, atgādinot par pagātnes notikumiem, kas veido mūsu valsts vērtību kodolu. Vēsture kalpo kā komunikācijas instruments, lai skaidrotu šodienu.
Taču vēsture nav tikai tas, ko mums stāsta ģimenē, skolā un ko pieminam valsts svētkos vai strīdīgās piemiņas dienās. Vēsture nesākās un nebeidzās 20. gadsimtā.
Uz šī fona ēnā paliek patiesais situācijas novērtējums un, proti, – vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti, kura būtu kvalitatīva un iegūtu arī starptautisku ievērību.
Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, sacenšoties ar citu nozaru projektiem, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām, tai skaitā par Latvijas okupācijas režīma dažādām izpausmēm, joprojām nenotiek.
Atklātā vēstulē, ko parakstījušas 118 personas – profesionāli vēsturnieki (tai skaitā 47 zinātņu doktori), citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki, kā arī LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti –, tiek piedāvāts septiņu punktu plāns, kā uzlabot esošo situāciju vēstures zinātnē.
Jāuzsver, ka papildu finansējums ir tikai viens no risinājumiem, lai Latvijā varētu attīstīties akadēmiska vēstures izpēte.
Plašāka informācija: Atklātā vēstule par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē