Par Gada vēsturnieku Latvijā 2024 ir kļuvis Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājs, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs un Latvijaspieminekli.lv veidotājs Roberts Ķipurs.
Plašāk >>
Saruna ar Dr. iur. Jāni Plepu par Latvijas Republikas valsts galvām
Biedrība laiž klajā vēsturisku suvenīru sēriju “Valsts galvas”. Izvēlies savējo!
Šobrīd tajā atradīsit krūzītes un vasarīgus t-kreklus inteliģenta iespaida radīšanai un, kas zina, varbūt tas būs ne vienas vien interesantas sarunas sākums un .. nezaudē galvu!
Šī ir pirmā reize, kad par balvas saņēmēju ir izvēlēta vēsturniece, kas savu zinātnisko karjeru ir izveidojusi ārpus Latvijas. Plašāk >>
Latvijā.
Plašāk >>
Latvijas vēstures kongress notika 2023. gada 15. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Plašāka informācija par kongresa norisi, programmu un tiešraides video >>
Vēstulē ir sniegts kritiskās situācijas novērtējums, kādā ilgstoši atrodas vēstures zinātne Latvijā, un viens no tās galvenajiem cēloņiem ir pašreizējās zinātnes finansēšanas sistēmas nespēja nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Vēsturnieki arī norāda uz konkrētiem soļiem, kas nepieciešami, lai situāciju uzlabotu.
Nolūkā turpināt publisku diskusiju visaugstākajā līmenī par Latvijas vēstures zinātnes, izglītības, publiskās vēstures un atmiņu institūciju stāvokli un nākotnes attīstību, biedrība organizē Latvijas vēstureskongresu 2023.
Kongresa mērķis ir pulcēt vienuviet vēstures nozares profesionāļus un politikas veidotājus, lai diskutētu par aktuālo situāciju vēstures akadēmiskajā pētniecībā, vēstures izglītībā, publiskajā vēsturē un atmiņas institūcijās. Kongresa laikā tiks pieņemta rezolūcija par nepieciešamajiem soļiem, lai Latvijā nodrošinātu kvalitatīvu starptautiska līmeņa vēstures zinātnes attīstību.
Jā, publiskajā telpā vārds “vēsture” tiek locīts un piesaukts visos iespējamajos veidos, jo tas ir ļoti efektīvs politiskajā retorikā. Taču tā ir tikai vēstures komunikācija. Netiek runāts, ka būtu jāpēta pagātne un jārada jaunas zināšanas kaut vai par to, kā darbojās šis vai tas padomju okupācijā.
Vēsturniece Ineta Lipša
LV portāls, 09.03.2023. Foto: Rvīns Varde.
Vairākas vēstures zinātņu nozares jau faktiski ir pazaudētas. Nav pētnieku, kas būtu algoti zinātniskās institūcijās un profesionāli nodarbotos, piemēram, ar viduslaiku vēsturi, jauno laiku vēsturi u. c.
Vēsturnieks Kaspars ZellisLTV "Panorāma", 05.04.2023.
LV portāls, 24.03.2023. Foto: Toms Grīnbergs, LU.
Demokrātijā ir vajadzīgi domājoši, izglītoti cilvēki, kas nebaidās atzīt kļūdas. Arī finansējums zinātnei, starp citu, ir drošības jautājums, jo svarīgākais ir tas, kas cilvēku galvās. Vēsture un vēstures interpretācijas joprojām ir karalauks.
Vēsturnieks, Biznesa
augstskolas "Turība" profesors Guntis Zemītis
Latvijas Avīze, 07.06.2023.
