Latvijas vēstures kongress 2023

Latvijas vēstures kongress notiks 2023. gada 15. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 

Plašāka informācija par kongresa norisi un programmu. 

Atklātā vēstule par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē   

2023. gada 5. aprīlī Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība nāca klajā ar atklāto vēstuli “Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē”, kuru parakstīja 118 personas – profesionāli vēsturnieki (tai skaitā 47 zinātņu doktori), citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki. 


Vēstulē ir sniegts kritiskās situācijas novērtējums, kādā ilgstoši atrodas vēstures zinātne Latvijā, un viens no tās galvenajiem cēloņiem ir pašreizējās zinātnes finansēšanas sistēmas nespēja nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Vēsturnieki arī norāda uz konkrētiem soļiem, kas nepieciešami, lai situāciju uzlabotu.
 

Kāpēc vēstures kongress un kādi ir tā mērķi?

Nolūkā turpināt publisku diskusiju visaugstākajā līmenī par Latvijas vēstures zinātnes, izglītības, publiskās vēstures un atmiņu institūciju stāvokli un nākotnes attīstību, biedrība organizē Latvijas vēstureskongresu 2023.

Kongresa mērķis ir pulcēt vienuviet vēstures nozares profesionāļus un politikas veidotājus, lai diskutētu par aktuālo situāciju vēstures akadēmiskajā pētniecībā, vēstures izglītībā, publiskajā vēsturē un atmiņas institūcijās. Kongresa laikā tiks pieņemta rezolūcija par nepieciešamajiem soļiem, lai Latvijā nodrošinātu kvalitatīvu starptautiska līmeņa vēstures zinātnes attīstību.


Biedrības aktivitātes un kongresa norisi var atbalstīt ziedojot.
Ziedot šeit >>

Biedrība tiekas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu


Biedrība pārrunā situāciju vēstures nozarē ar prezidentu Rinkēviču


Drīzumā grāmata "Čekas šofera atmiņas"

Vēsturnieki par situāciju Latvijas vēstures zinātnē un komunikācijā

Jā, publiskajā telpā vārds “vēsture” tiek locīts un piesaukts visos iespējamajos veidos, jo tas ir ļoti efektīvs politiskajā retorikā. Taču tā ir tikai vēstures komunikācija. Netiek runāts, ka būtu jāpēta pagātne un jārada jaunas zināšanas kaut vai par to, kā darbojās šis vai tas padomju okupācijā.

Vēsturniece Ineta Lipša   
LV portāls, 09.03.2023. Foto: Rvīns Varde. 
 


Jārēķinās, ka vēstures komunikācija vien nav vēstures politika. Ir virkne citu jautājumu – par personālu, vēsturnieku sagatavošanu, akadēmisko pētniecību un pēctecību –, lai nebūtu tā, ka tiek izvirzīts mērķis komunicēt, taču tam nav nepieciešamās bāzes.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts LV portāls, 13.12.2022. 

Vairākas vēstures zinātņu nozares jau faktiski ir pazaudētas. Nav pētnieku, kas būtu algoti zinātniskās institūcijās un profesionāli nodarbotos, piemēram, ar viduslaiku vēsturi, jauno laiku vēsturi u. c.

Vēsturnieks Kaspars Zellis 

LTV "Panorāma", 05.04.2023. 


Pastāvošajā zinātnes, it īpaši humanitāro zinātņu, finansēšanas un vērtēšanas sistēmā, kas orientēta uz publikācijām starptautiski recenzējamos žurnālos, netiek ņemta vērā humanitāro zinātņu specifika. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Daina Bleiere 

LV portāls, 24.03.2023. Foto: Toms Grīnbergs, LU.


Šobrīd vājākais lauks, manuprāt, ir vēstures komunikācija jaunu zinātnisku pētījumu veidā. Zinātnisko monogrāfiju skaits, kas pēdējos gados nonāk apritē, ir ļoti mazs. Tas ir ļoti slikti, jo tieši zinātnieku radītais nodrošina pamatu vēstures komunikācijai populārākā līmenī. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče
LV portāls, 17.04.2023. Foto: Toms Grīnbergs, LU. 

Demokrātijā ir vajadzīgi domājoši, izglītoti cilvēki, kas nebaidās atzīt kļūdas. Arī finansējums zinātnei, starp citu, ir drošības jautājums, jo svarīgākais ir tas, kas cilvēku galvās. Vēsture un vēstures interpretācijas joprojām ir karalauks.

Vēsturnieks, Biznesa augstskolas "Turība" profesors Guntis Zemītis
Latvijas Avīze, 07.06.2023.