Sākusies aptauja Gada vēsturnieks 2023

Sabiedrisko aptauju, kurā tās dalībnieki tiek aicināti paust viedokli par iepriekšējā gadā paveikto vēstures pētniecības vai tās popularizēšanas jomā Latvijā, biedrība rīko jau trīspadsmito gadu. Aptaujas rezultātā tiek noskaidrots arī vairākuma tās dalībnieku redzējums, kura vēsturnieka vai vēsturnieces veikums iepriekšējā gadā būtu īpaši izceļams, piešķirot titulu Gada vēsturnieks.

Laika gaitā šī aptauja ir kļuvusi par tradīciju, kas ļāvusi vienkāršā un efektīvā veidā iepazīstināt plašāku sabiedrību ar spilgtiem mūsu aroda pārstāvjiem un viņu darbu. Līdz šim Gada vēsturnieka godu ieguvuši desmit izcili zinātnieki, vēstures pētnieki.

Nominācijas Gada vēsturnieks piešķiršana vienmēr piesaistījusi sabiedrības interesi, tāpēc tā ir laba iespēja pievērst uzmanību ne tikai vēsturniekiem, nozīmīgiem pētījumiem un interesantām tēmām Latvijas vēsturē, bet arī aktualizēt problēmas, kuras steidzami jārisina, lai novērstu ieilgušo krīzi nozarē.

Pagājušais gads bija pagrieziena punkts nominācijai Gada vēsturnieks. Vēsturnieces Inetas Lipšas lēmums atteikties no nominācijas izraisīja plašu rezonansi. Daudziem tas bija pārsteigums, ka Latvijā nemaz nenotiek pētījumi virknē mūsu nācijas identitātei un pat valsts drošībai būtiskos jautājumos.

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir pārliecināta, ka pieaugošā sabiedrības, politikas veidotāju un mediju pārstāvju interese ir jāizmanto, lai diskusija par aktualitātēm vēstures nozarē nenorimtu. Nominācija Gada vēsturnieks ir viens no veidiem, kā izcelt pozitīvo. Tāpēc aicinām visus nozares pārstāvjus un vēstures interesentus piedalīties!

Ir vērts veltīt nedaudz laika un atskatīties uz paveikto. Domājot par aizvadīto 2023. gadu vēstures nozarē, aicinām atcerēties, kādi nozīmīgi pētījumi, monogrāfijas, izstādes, TV vai radio raidījumi, tajā skaitā starptautiska mēroga darbi ir tapuši par Latvijas vēsturi, lai paplašinātu mūsu zināšanas un redzesloku par pagātnes notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām.

Jūsu viedoklis ir svarīgs, lai atskats uz pagājušo gadu vēstures nozarē būtu pilnīgāks, viedokļiem bagātāks un interesantāks.

Aptauja ilgs līdz 26. februārim.

 Aptaujā drīkst balsot arī par Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības biedriem.

Aptaujas Gada vēsturnieks 2023 rezultāti tiks paziņoti 8. martā.


Latvijas vēstures kongress 2023

Latvijas vēstures kongress notika 2023. gada 15. novembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. 

Plašāka informācija par kongresa norisi, programmu un tiešraides video >>


Atklātā vēstule par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē   

2023. gada 5. aprīlī Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība nāca klajā ar atklāto vēstuli “Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē”, kuru parakstīja 118 personas – profesionāli vēsturnieki (tai skaitā 47 zinātņu doktori), citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki. 


Vēstulē ir sniegts kritiskās situācijas novērtējums, kādā ilgstoši atrodas vēstures zinātne Latvijā, un viens no tās galvenajiem cēloņiem ir pašreizējās zinātnes finansēšanas sistēmas nespēja nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Vēsturnieki arī norāda uz konkrētiem soļiem, kas nepieciešami, lai situāciju uzlabotu.
 

Kāpēc vēstures kongress un kādi ir tā mērķi?

Nolūkā turpināt publisku diskusiju visaugstākajā līmenī par Latvijas vēstures zinātnes, izglītības, publiskās vēstures un atmiņu institūciju stāvokli un nākotnes attīstību, biedrība organizē Latvijas vēstureskongresu 2023.

Kongresa mērķis ir pulcēt vienuviet vēstures nozares profesionāļus un politikas veidotājus, lai diskutētu par aktuālo situāciju vēstures akadēmiskajā pētniecībā, vēstures izglītībā, publiskajā vēsturē un atmiņas institūcijās. Kongresa laikā tiks pieņemta rezolūcija par nepieciešamajiem soļiem, lai Latvijā nodrošinātu kvalitatīvu starptautiska līmeņa vēstures zinātnes attīstību.


Vēsturnieki par situāciju Latvijas vēstures zinātnē un komunikācijā

Jā, publiskajā telpā vārds “vēsture” tiek locīts un piesaukts visos iespējamajos veidos, jo tas ir ļoti efektīvs politiskajā retorikā. Taču tā ir tikai vēstures komunikācija. Netiek runāts, ka būtu jāpēta pagātne un jārada jaunas zināšanas kaut vai par to, kā darbojās šis vai tas padomju okupācijā.

Vēsturniece Ineta Lipša   
LV portāls, 09.03.2023. Foto: Rvīns Varde. 
 


Jārēķinās, ka vēstures komunikācija vien nav vēstures politika. Ir virkne citu jautājumu – par personālu, vēsturnieku sagatavošanu, akadēmisko pētniecību un pēctecību –, lai nebūtu tā, ka tiek izvirzīts mērķis komunicēt, taču tam nav nepieciešamās bāzes.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts LV portāls, 13.12.2022. 

Vairākas vēstures zinātņu nozares jau faktiski ir pazaudētas. Nav pētnieku, kas būtu algoti zinātniskās institūcijās un profesionāli nodarbotos, piemēram, ar viduslaiku vēsturi, jauno laiku vēsturi u. c.

Vēsturnieks Kaspars Zellis 

LTV "Panorāma", 05.04.2023. 


Pastāvošajā zinātnes, it īpaši humanitāro zinātņu, finansēšanas un vērtēšanas sistēmā, kas orientēta uz publikācijām starptautiski recenzējamos žurnālos, netiek ņemta vērā humanitāro zinātņu specifika. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Daina Bleiere 

LV portāls, 24.03.2023. Foto: Toms Grīnbergs, LU.


Šobrīd vājākais lauks, manuprāt, ir vēstures komunikācija jaunu zinātnisku pētījumu veidā. Zinātnisko monogrāfiju skaits, kas pēdējos gados nonāk apritē, ir ļoti mazs. Tas ir ļoti slikti, jo tieši zinātnieku radītais nodrošina pamatu vēstures komunikācijai populārākā līmenī. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče
LV portāls, 17.04.2023. Foto: Toms Grīnbergs, LU. 

Demokrātijā ir vajadzīgi domājoši, izglītoti cilvēki, kas nebaidās atzīt kļūdas. Arī finansējums zinātnei, starp citu, ir drošības jautājums, jo svarīgākais ir tas, kas cilvēku galvās. Vēsture un vēstures interpretācijas joprojām ir karalauks.

Vēsturnieks, Biznesa augstskolas "Turība" profesors Guntis Zemītis
Latvijas Avīze, 07.06.2023.