Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība - Jaunumi

Gada vēsturnieks 2025 – Aivars Stranga

Tue, 10 Mar 2026 05:46:00 +0000

Par Gada vēsturnieku 2025 ir kļuvis habilitētais vēstures doktors Aivars Stranga, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieks.

Foto: Valdis Kauliņš.

Balvu “Gada vēsturnieks” piešķir Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, balstoties ikgadējas aptaujas par spilgtākajiem notikumiem vēstures pētniecības vai popularizēšanas jomā rezultātos.

Vairums šīgada aptaujas dalībnieku savā vērtējumā par nozīmīgākajiem sasniegumiem vēstures jomā pērn izcēluši Aivara Strangas mūža darbu – apjomīgo pētījumu “Latvija: liktenīgo lēmumu laiks. Okupācija. 1939–1940”, ko izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.

Vairāk nekā 800 lappušu biezajā monogrāfijā sniegts visaptverošs ieskats šķietami īsā Latvijas vēstures periodā – no 1939. gada sākuma līdz 1940. gada jūnijam, taču tas ir laiks, kad Latvija piedzīvoja dramatiskas pārmaiņas – no pasludinātās neitralitātes līdz kapitulācijai PSRS brutālā ultimāta priekšā un valsts okupācijai.

Lai gan monogrāfijā atspoguļoti notikumi Latvijas tautai traģiskā brīdī, vēsturniekam raksturīgā stāstījuma maniere aizrauj un palīdz izprast tā laika sarežģītos likteņa pavērsienus ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas vēsturē, jo gana plaši aprakstīta arī iekšpolitiskā situācijā Lietuvā un Igaunijā. Grāmatā aplūkoti daudzi līdz šim maz zināmi okupācijas procesa aspekti, kas šodienas ģeopolitiskajos apstākļos ir ieguvuši jaunu aktualitāti.

Aivars Stranga kļuvis par Gada vēsturnieku atkārtoti. Pirmo reizi balvai vēsturnieks tika nominēts 2013. gadā.

Grāmatu par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi un darbiem papildina viņa būvēto namu karte

Sat, 28 Feb 2026 07:20:00 +0000

Lasot par to, kā un cik īsā laikā varēja uzbūvēt tik daudz skaistu ēku, pastaiga pa Rīgas ielām izvērtīsies interesantā piedzīvojumā. Tas liks mūsu galvaspilsētu un tās vēsturi aplūkot no jauna, nebijuša skatu punkta.

Meklē Jāņa Šiliņa grāmatu “Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi”:

“Jānis Roze” grāmatnīcās un e-veikalā;

“Valters un Rapa” grāmatnīcās un e-veikalā;

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.

Saruna ar Krišjāņa Ķergalvja mazmazdēlu Andreju Pebo

Fri, 27 Feb 2026 05:52:00 +0000

Atvērs grāmatu par vienu no bagātākajiem 20. gadsimta sākuma latviešiem – būvuzņēmēju, kultūras un izglītības mecenātu Krišjāni Ķergalvi

Tue, 03 Feb 2026 16:33:00 +0000

Ceturtdien, 5. februārī, plkst. 18.30 Mazās Ģildes Lielajā zālē notiks monogrāfijas “Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi” atvēršanas svētki.

Grāmata ir vēsturnieka Jāņa Šiliņa pētījums par vienu no ievērojamākajiem 19./20. gadsimta mijas latviešu būvuzņēmējiem, namīpašniekiem, kultūras un izglītības mecenātiem – Krišjāni Ķergalvi. Viņa dzīvesstāsts ļauj ielūkoties latviešu pilsoniskās sabiedrības norisēs un uzņēmējdarbības vēsturē laikā, kad Rīga piedzīvoja savu straujāko attīstību.

Krišjānis Ķergalvis, būdams ilggadējs Sv. Jāņa ģildes mūrnieku amata vecākais, Rīgas domes deputāts, Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs, mākslas kolekcionārs un mecenāts, savas dzīves laikā uzcēla vai pārbūvēja vismaz 76 dažādus objektus (rūpnīcas, baznīcas, skolas, cietumus, dzīvojamās mājas u. c.) Rīgā, Jūrmalā, Valmierā un Valkā.

Nami, kuros mūsdienās atrodas Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Nacionālais teātris, Ārlietu ministrija un Satiksmes ministrija, ir tikai daži no zināmākajiem uzņēmīgā latvieša veikumiem, kas kļuvuši par neatņemamu Rīgas ainavas sastāvdaļu. No Ķergalvja būvētajiem namiem pieci ir valsts, 12 reģiona un trīs vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi.

J. Šiliņa grāmatā gan Ķergalvja būvētās ēkas, gan pats cēlājs tiek parādīts vēsturiskajā kontekstā, kas lasītājam 19.–20. gadsimta mijas Rīgu un Latviju atklāj no neierastas puses. Līdz ar to šis nav tikai biogrāfisks pētījums, bet arī ieskats būvniecības un sociālajā vēsturē, bagātināts ar vēsturiskiem ēku plāniem un attēliem, Ērika Boža mūsdienu fotogrāfijām un Ķergalvja būvēto objektu karti, kas iedvesmos grāmatas lasītājus doties izzinošā pastaigā pa Rīgas ielām.

“Spilgtu cilvēku biogrāfijas ir ne tikai interesants literārs žanrs, bet arī vērtīgs izziņas materiāls, noderīgs piemērs mums un mūsu bērniem un palīgs viduvējības kulta pārvarēšanai,” secina vēsturnieks Jānis Šiliņš. “Uzskatu, ka mums ir jāgodina izcili latvieši un viņu veiksmes stāsti. Krišjānis Ķergalvis, kurš pirms simts gadiem bija viens no zināmākajiem rīdziniekiem, ir pelnījis, lai arī šodien mēs par viņu atcerētos.”

Ieskats Krišjāņa Ķergalvaja dzīves gājumā un nozīmīgākajos darbos atrodams viņam veltītajā šķirklī Enciklopedija.lv.

Grāmatas atvēršanas svētku programma

Pasākumā uzrunas teiks Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks; Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš; Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs un Latvijas Arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš.

Grāmatas atvēršanas pasākumā ir paredzēta diskusija “Uzņēmējdarbības vēsture Latvijā”, kuru vadīs vēstures doktors Gustavs Strenga. Diskusijā piedalīsies: grāmatas autors vēstures doktors Jānis Šiliņš, uzņēmējs Ģirts Rungainis un Krišjāņa Ķergalvja mazmazdēls, uzņēmējs Andrejs Pebo.

Uzziņai

Grāmata ir jaunākais Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības izdevums, kas tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA “Pebo nami” atbalstu. Grāmatu var iegādāties “Jānis Roze” grāmatnīcās un e-veikalā, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā.

Paldies, Andri! Vēlam izdošanos turpmākajos projektos!

Sun, 15 Jun 2025 05:38:00 +0000

2025. gada maija no Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības izstājās Andris Tihomirovs, kas bija tās valdas loceklis un ilgu laiku arī priekšsēdētājs kopš 2007. gada.

Sakām milzu paldies Andrim par to enerģiju un darbu, kas ieguldīts, lai biedrība būtu! Tieši Andrim pirms 18 gadiem radās ideja, ka vēsturniekiem ir vajadzīga biedrība.

Biedrība ir bijis iemesls, lai arī pēc studiju pabeigšanas mēs regulāri sanāktu kopā, labi pavadītu laiku sarunās par vēsturi un citām ne mazāk aizraujošām tēmām, kā arī dalītos savās idejās un daļu no tām arī īstenotu.

Laika gaitā biedrība ar lielu aizrautību, par to nesaņemot nekādu finansiālu labumu, ir paveikusi vairākas iniciatīvas un projektus, piemēram, izdevusi grāmatas-dižpārdokļus, organizējusi vēstures kongresu, ieviesusi nomināciju – Gada vēsturnieks, vākusi ziedojumus cēliem mērķiem.

Andra loma šajos projektos un iniciatīvās ir bijusi ārkārtīgi liela. Viņš turēja mūs kopā.

Tagad laiks pārmaiņām gan Andrim, gan biedrībai. Uz augšu, protams! Andra atstāto vietu valdē ieņems visiem labi pazīstamais vēsturnieks Gustavs Strenga.

GADA VĒSTURNIEKS 2024 – ROBERTS ĶIPURS

Sat, 08 Mar 2025 12:35:00 +0000

Par Gada vēsturnieku Latvijā 2024 ir kļuvis Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājs, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs un Latvijaspieminekli.lv veidotājs Roberts Ķipurs.

Titula ieguvējs tika noskaidrots sabiedriskā aptaujā, kuru organizē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība jau četrpadsmito gadu.

Šī ir pirmā reize, kad par balvas saņēmēju ir izvēlēts vēsturnieks, kam pamata nodarbošanās ir saistīta ar jaunās paaudzes izglītošanu pamatskolā un vidusskolā. Tam ir būtisks pamatojums, jo, lielā mērā arī pateicoties Roberta vadītās Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības aktīvā darba rezultātā, pērn vidusskolās pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets.

Komentējot aptaujas rezultātus, Roberts Ķipurs pauž pārliecību, ka tā ir atzinība visai Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdei: “Es neesmu viens. Paveiktais ir komandas darbs!”

Vēsture un sociālo zinātņu apvienošana vienā priekšmetā tika īstenota, ieviešot jauno izglītības saturu “Skola 2030”, kas pazīstams kā kompetenču pieeja izglītībā. Jau itin drīz vēstures skolotāji cēla trauksmi, ka lēmums ir nepārdomāts un pat bīstams Latvijas nacionālajai pašapziņai, identitātei un pat drošībai. Vēstures jautājumi spēlē arvien lielāku lomu informatīvajā karā, kurā Latvijai naidīgi spēki sniedz savu pagātnes notikumu interpretāciju ar mērķi attaisnot savas politiskās un teritoriālās pretenzijas, noniecinot Latvijas valsts sasniegumus. Vēstures zināšanu trūkums sašaurina redzesloku un apgrūtina spēju izprast procesus un to cēloņsakarības.

“Aktualizējām problēmu, ka vēsture jaunajā mācību programmā bija kļuvusi otršķirīga, bez viņas pat bija iespējams iztikt. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tas ir faktiski nacionālās izdzīvošanas jautājums – spēt veidot lojālu un zinošu sabiedrību,” sarunā ar Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrību sacīja Gada vēsturnieks Roberts Ķipurs. Viņš norāda: “No šodienas notikumiem pasaulē varam mācīties, ka izglītībai ir nozīme! Tā ir sazobē ar vēlētāju rīcību.”

Par balvu

Aptaujas un balvas “Gada vēsturnieks Latvijā” mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.

Laika gaitā šī aptauja ir kļuvusi par tradīciju, kas ļāvusi vienkāršā un efektīvā veidā iepazīstināt plašāku sabiedrību ar spilgtiem vēsturnieka aroda pārstāvjiem un viņu darbu. Līdz šim Gada vēsturnieka godu ieguvuši vienpadsmit izcili zinātnieki, vēstures pētnieki.

Par Gada vēsturnieku 2023. gadā aptaujā tika izvēlēta Una Bergmane, bet 2022. un 2021. gadā – Ineta Lipša (no atkārtotas nominācijas vēsturniece atteicās, publiskojot paziņojumu par traģisko situāciju vēstures zinātnē Latvijā). 2020. gadā par Gada vēsturnieku kļuva Andrejs Gusačenko, savukārt 2019. gadā atkārtoti – prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr. hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir dibināta 2007. gada 8. martā. Biedrības mērķi ir atbalstīt un popularizēt vēstures pētniecību un vēsturnieku interešu pārstāvniecība sabiedrībā.

Aptauja “Gada vēsturnieks 2024” ilgs līdz 2. martam

Sat, 15 Feb 2025 13:12:00 +0000

Sabiedrisko aptauju, kurā tās dalībnieki tiek aicināti paust viedokli par iepriekšējā gadā paveikto vēstures pētniecības vai tās popularizēšanas jomā Latvijā, biedrība rīko jau četrpadsmito gadu. Aptaujas rezultātā tiek noskaidrots arī vairākuma tās dalībnieku redzējums, kura vēsturnieka vai vēsturnieces veikums iepriekšējā gadā būtu īpaši izceļams, piešķirot titulu Gada vēsturnieks.

Aptaujas un balvas “Gada vēsturnieks Latvijā” mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.

Aptaujas anketa šeit >>

Par Gada vēsturnieku 2023. gadā aptaujā tika izvēlēta Una Bergmane, bet 2022. un 2021. gadā – Ineta Lipša (no atkārtotas nominācijas vēsturniece atteicās, publiskojot paziņojumu par traģisko situāciju vēstures zinātnē Latvijā). 2020. gadā par Gada vēsturnieku kļuva Andrejs Gusačenko, savukārt 2019. gadā atkārtoti – prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr. hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.

Una Bergmane: “Jūtu raizes par vēstures kā zinātnes nozares nākotni Latvijā”

Fri, 08 Mar 2024 06:58:00 +0000

Foto: no personīgā arhīva.

Saņemot balvu “Gada vēsturnieks Latvijā 2023”, esmu priecīga un pateicīga par mana darba novērtējumu.

Sirsnīgs paldies!

Tomēr jāsaka: prieks nav vienīgās emocijas, ko jūtu, šo balvu saņemot.

Pirmkārt, duālas sajūtas raisa fakts, ka esmu pirmā ārpus Latvijas strādājošā vēsturniece, kura saņem šo balvu. Tas, ka cilvēki Latvijā, kolēģi, mediji interesējas arī par ārpus Latvijas robežām veiktajiem ar Latviju saistītajiem pētījumiem ir apsveicami: Latvijas, Baltijas un plašāka mūsu reģiona vēsture tiek un tiks pētīta Eiropā un pasaulē. Tas ir labi un atbalstāmi, un mums visiem kopā ir jānodrošina pēc iespējas ciešāka sasaiste starp norisēm Latvijas un starptautiskajā pētniecības vidē, starp akadēmisko zinātni un plašāku sabiedrību.

Vienlaikus jāatzīmē, ka pirms diviem gadiem iznākušais Andreja Plakana darbs “The Reluctant Exiles: Latvians in the West after World War II” (“Nelabprātīgie trimdinieki: latvieši Rietumos pēc Otrā pasaules kara”; Brill Schoningh) Latvijā palika teju nepamanīts. Tāpat ceru, ka kādreiz par gada vēsturnieku Latvijā kļūs arī kāds ārzemēs strādājošs kolēģis vai kolēģe, kuri nav no šīs zemes cēlušies, bet pēta Latvijas un mūsu reģiona vēsturi. Kevins O’Konors (Kevin O’Connor), kura grāmatu “The House of Hemp and Butter: A History of Old Riga” (“Kaņepju un sviesta nams: Vecrīgas vēsture”) 2018. gadā izdeva Kornela universitātes izdevniecība, manuprāt, būtu labs šīs balvas kandidāts.

Tāpat gribu uzsvērt, ka 2023. gadā angļu valodā ir izdota ne tikai mana grāmata “Politics of Uncertainty. The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union” (“Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums”; Oxford University Press), bet publicēts arī mana kolēģa Gustava Strengas fundamentālais pētījums “Remembering the Dead: Collective Memory and Commemoration in Late Medieval Livonia” (“Mirušo piemiņa: kolektīvā atmiņa un piemiņa vēlo viduslaiku Livonijā”; Brepols Pub).

Ceru, ka mūsu grāmatas tiks tulkotas un lasītas arī Latvijā, jo katrs savā veidā esam centušies izgaismot nozīmīgus Latvijas pagātnes aspektus.

Vienlaikus es jūtu raizes par vēstures kā zinātnes nozares nākotni Latvijā.

Pagājušajā gadā mana kolēģe Ineta Lipša no gada vēsturnieka titula atteicās, norādot, ka nevēlas “turpināt uzturēt to ilūziju, ka Latvijas politiķi nodrošina valsts finansējumu, lai vēsturnieki strādātu, pētot Latvijas pagātni.” Šādu ilūziju nevēlos uzturēt arī es: tā kā studēju un strādāju ārpus Latvijas, tad ir tikai normāli, ka neesmu nedz pieteikusies pētniecības finansējumam Latvijā, nedz arī tādu saņēmusi.

Taču man šķiet būtiski uzdot jautājumu: vai maniem Latvijā strādājošajiem starptautisko attiecību vēsturē ieinteresētajiem kolēģiem būtu iespējams veikt pētījumu, kurš prasa vairāku gadu ilgu darbu ārzemju arhīvos? Un vēl: vai ko tādu varētu veikt Latvijā studējošie vēstures doktoranti? Vai viņiem ir pieejams finansējums, lai nodarbotos ar pilna laika pētniecību? Vai viņiem ir iespēja nodarboties ar pētniecību arhīvos ārpus Latvijas? Vai studējot doktorantūrā Latvijā ir iespējams uzrakstīt doktora darbu, uz kura pamata veidotu manuskriptu vēlētos publicēt kāda no lielajām Eiropas un ASV akadēmiskajām izdevniecībām?

Tas, ko es zinu un dzirdu par situāciju vēstures nozarē Latvijā, liek skaidri saprast, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir “nē”.

Nē, nav finansējuma, nē, jaunajiem pētniekiem nav pieejami apstākļi ne tikai starptautiski atpazīstamu, bet arī lokāli nozīmīgu pētījumu veikšanai.

Ja būtiski pētījumi tomēr top, tad tas pārsvarā notiek pateicoties cilvēku pašaizliedzībai, nevis sakārtotai darba videi un pienācīgam ilgtermiņa finansējumam.

Kopumā gribētu uzsvērt: tas, ka Latvijas un Baltijas vēsture tiek un tiks pētīta ārpus Latvijas ir labi un apsveicami. Man prieks, ka šo pētījumu augļi interesē vēsturniekus un plašāku sabiedrību Latvijā. Taču mēs nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur kvalitatīva Latvijas vēstures pētniecība notiek tikai ārpus Latvijas.

Es no sirds aicinu sabiedrību un lēmumu pieņēmējus vēlreiz iepazīties ar Latvijas vēstures 2023. gada kongresa rezolūciju, kas ietver ļoti konkrētus ierosinājumus nozares stiprināšanai.

Un vēlreiz – paldies par augsto novērtējumu!

Gada vēsturnieks 2023 – UNA BERGMANE

Fri, 08 Mar 2024 06:53:00 +0000

Par Gada vēsturnieku Latvijā 2023 ir kļuvusi vēstures un politikas pētniece Una Bergmane. Balvas ieguvēja tika noskaidrota sabiedriskā aptaujā, kuru organizē Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība jau trīspadsmito gadu.

Šī ir pirmā reize, kad par balvas saņēmēju ir izvēlēta vēsturniece, kas savu zinātnisko karjeru ir izveidojusi ārpus Latvijas. Una Bergmane pēc studijām Latvijas Universitātē ieguva doktora grādu vēsturē Parīzes Politisko studiju institūtā (Sciences Po Paris), ir nodarbojusies ar pētījumiem Jeila Universitātē, bijusi pētniece un pasniedzēja Kornela Universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā. Šobrīd Una ir Somijas Zinātņu akadēmijas pētniece Helsinku Universitātes Aleksanteri institūtā, kas ir viens no vadošajiem Krievijas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju centriem.

Vēsturniece savā darbā ir pievērsusies Aukstā kara beigām un PSRS sabrukuma laika pētījumiem. Pērn Oksfordas Universitātes izdevniecībā iznāca pirmā Unas Bergmanes grāmata “Politics of Uncertainty. The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union” (“Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums”).

“Grāmata ir par trīsstūrveida attiecībām, kādas izveidojās 1980. gadu beigās starp Baltijas valstu neatkarības kustībām, Maskavu un Vašingtonu,” stāsta tās autore. Pētījums balstīts līdz šim nepublicētos ārvalstu arhīvu materiālos un intervijās ar tā laika politiķiem, diplomātiem, sniedzot unikālu ieskatu, kādu lomu Baltijas valstu neatkarības jautājums spēlēja ASV un Padomju Savienības attiecībās PSRS sabrukuma priekšvakarā.

“Esmu priecīga un pateicīga par mana darba novērtējumu. Vienlaikus es jūtu raizes par vēstures kā zinātnes nozares nākotni Latvijā,” saņemot balvu, uzsvēra Una Bergmane. “Pagājušajā gadā mana kolēģe Ineta Lipša no gada vēsturnieka titula atteicās, norādot, ka nevēlas “turpināt uzturēt to ilūziju, ka Latvijas politiķi nodrošina valsts finansējumu, lai vēsturnieki strādātu, pētot Latvijas pagātni”. Šādu ilūziju nevēlos uzturēt arī es. Tā kā studēju un strādāju ārpus Latvijas, neesmu nedz pieteikusies pētniecības finansējumam Latvijā, nedz arī tādu saņēmusi. Taču man šķiet būtiski uzdot jautājumus:

Vai maniem Latvijā strādājošajiem starptautisko attiecību vēsturē ieinteresētajiem kolēģiem būtu iespējams veikt pētījumu, kurš prasa vairāku gadu ilgu darbu ārzemju arhīvos?

Vai ko tādu varētu veikt Latvijā studējošie vēstures doktoranti?

Vai viņiem ir pieejams finansējums, lai nodarbotos ar pilna laika pētniecību?

Vai viņiem ir iespēja nodarboties ar pētniecību arhīvos ārpus Latvijas?

Vai studējot doktorantūrā Latvijā ir iespējams uzrakstīt doktora darbu, uz kura pamata veidotu manuskriptu vēlētos publicēt kāda no lielajām Eiropas un ASV akadēmiskajām izdevniecībām?”

“Tas, ko es zinu un dzirdu par situāciju vēstures nozarē Latvijā, liek skaidri saprast, ka atbilde uz šiem jautājumiem ir “nē””, rezumē Una Bergmane. Viņa norāda: “Tas, ka Latvijas un Baltijas vēsture tiek un tiks pētīta ārpus Latvijas ir labi un apsveicami. Man prieks, ka šo pētījumu augļi interesē vēsturniekus un plašāku sabiedrību arī Latvijā. Taču mēs nedrīkstam nonākt līdz situācijai, kur kvalitatīva Latvijas vēstures pētniecība notiek tikai ārpus Latvijas.”

Unas Bergmanes paziņojuma pilns teksts ir pieejams šeit.

Foto: Reinis Riekstiņš.

Par balvu

Aptaujas un balvas “Gada vēsturnieks Latvijā” mērķis ir popularizēt vēsturi un pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku devumam iepriekšējā gadā.

Par Gada vēsturnieku 2022. un 2021. gadā aptaujā tika izvēlēta Ineta Lipša (no atkārtotas nominācijas vēsturniece atteicās, publiskojot paziņojumu par traģisko situāciju vēstures zinātnē Latvijā). 2020. gadā par Gada vēsturnieku kļuva Andrejs Gusačenko, savukārt 2019. gadā atkārtoti – prof. Ēriks Jēkabsons (pirmo reizi – 2012. gadā), 2018. gadā Dr. hist. Uldis Neiburgs, 2017. gadā arheoloģe Elīna Guščika, 2016. gadā asoc. prof. Jānis Taurēns, 2015. gadā prof. Harijs Tumans, 2014. gadā Dr. hist. Gustavs Strenga, 2013. gadā prof. Aivars Stranga. Par pirmo gada vēsturnieku Latvijā 2011. gadā kļuva Dr. hist. Kaspars Zellis.

Sākusies aptauja Gada vēsturnieks 2023

Wed, 07 Feb 2024 22:09:00 +0000

Sabiedrisko aptauju, kurā tās dalībnieki tiek aicināti paust viedokli par iepriekšējā gadā paveikto vēstures pētniecības vai tās popularizēšanas jomā Latvijā, biedrība rīko jau trīspadsmito gadu. Aptaujas rezultātā tiek noskaidrots arī vairākuma tās dalībnieku redzējums, kura vēsturnieka vai vēsturnieces veikums iepriekšējā gadā būtu īpaši izceļams, piešķirot titulu Gada vēsturnieks.

Laika gaitā šī aptauja ir kļuvusi par tradīciju, kas ļāvusi vienkāršā un efektīvā veidā iepazīstināt plašāku sabiedrību ar spilgtiem mūsu aroda pārstāvjiem un viņu darbu. Līdz šim Gada vēsturnieka godu ieguvuši desmit izcili zinātnieki, vēstures pētnieki.

Nominācijas Gada vēsturnieks piešķiršana vienmēr piesaistījusi sabiedrības interesi, tāpēc tā ir laba iespēja pievērst uzmanību ne tikai vēsturniekiem, nozīmīgiem pētījumiem un interesantām tēmām Latvijas vēsturē, bet arī aktualizēt problēmas, kuras steidzami jārisina, lai novērstu ieilgušo krīzi nozarē.

Pagājušais gads bija pagrieziena punkts nominācijai Gada vēsturnieks. Vēsturnieces Inetas Lipšas lēmums atteikties no nominācijas izraisīja plašu rezonansi. Daudziem tas bija pārsteigums, ka Latvijā nemaz nenotiek pētījumi virknē mūsu nācijas identitātei un pat valsts drošībai būtiskos jautājumos.

Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība ir pārliecināta, ka pieaugošā sabiedrības, politikas veidotāju un mediju pārstāvju interese ir jāizmanto, lai diskusija par aktualitātēm vēstures nozarē nenorimtu. Nominācija Gada vēsturnieks ir viens no veidiem, kā izcelt pozitīvo. Tāpēc aicinām visus nozares pārstāvjus un vēstures interesentus piedalīties!

Ir vērts veltīt nedaudz laika un atskatīties uz paveikto. Domājot par aizvadīto 2023. gadu vēstures nozarē, aicinām atcerēties, kādi nozīmīgi pētījumi, monogrāfijas, izstādes, TV vai radio raidījumi, tajā skaitā starptautiska mēroga darbi ir tapuši par Latvijas vēsturi, lai paplašinātu mūsu zināšanas un redzesloku par pagātnes notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām.

Jūsu viedoklis ir svarīgs, lai atskats uz pagājušo gadu vēstures nozarē būtu pilnīgāks, viedokļiem bagātāks un interesantāks.

Aptauja ilgs līdz 26. februārim.

Aptaujā drīkst balsot arī par Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrības biedriem.

Aptaujas Gada vēsturnieks 2023 rezultāti tiks paziņoti 8. martā.

Aptaujas anketa >>